Kādu dienu bagātas ģimenes tēvs aizveda savu
dēlu ceļojumā uz laukiem, lai parādītu, cik nabadzīgi var būt cilvēki.
Viņi pavadīja veselu diennakti nabadzīga zemnieka ģimenē.

Kad viņi atgriezās, tēvs jautāja dēlam: “Nu, kā tev ceļojums?”

“Izcili, tēt!”

“Vai tu redzēji, cik cilvēki var būt nabadzīgi?” tēvs jautāja.

“O, jā!”

“Un ko tu uzzināji?”

Dēls atbildēja: “Es redzēju, ka mums ir suns mājās, bet viņiem ir
četri. Mums ir baseins, kas sniedzas līdz dārza vidum, viņiem ir upīte,
kam nav gala.
Mums dārzā ir importētas lampas, viņiem ir zvaigznes. Mūsu iekšējais
dārzs sniedzas līdz vārtiem, viņiem pieder viss horizonts”.

Kad mazais zēns beidza, tēvs bija zaudējis valodu.

Viņa dēls piebilda: “Paldies tev, tēt, ka parādīji, cik nabadzīgi mēs esam!”

/Autors nezinaams/

Нравится 7