Meitene, kura bija akla, ienīda sevi tāpēc ka viņa bija neredzīga.
Viņa
ienīda visus, izņemot savu draugu, kurš viņu ļoti mīlēja. Viņš vienmēr
viņai palīdzēja kad vajadzēja palīdzīgu roku, vienmēr par meiteni
rūpējās. Meitene teica savam draugam, "Ja tik es spētu redzēt, es
apprecētos ar tevi."
Vienu
dienu kāds cilvēks ziedoja savas acis priekš meitenes. Kad jaunās acis
sadzija un marles tika noņemtas, viņa spēja visu redzēt, arī savu
draugu. Viņš prasīja meitenei "Tagad tu spēj redzēt, vai tu mani
precēsi?"
Meitene
paskatījās uz savu draugu un redzēja ka viņš ir akls. Aklo, aizvērto
acu izskats viņu šokēja. To viņa nebija gaidījusi. Doma par to ka viņai
vajadzēs skatīties uz šīm aklām acīm visu savu mūžu lika viņai
atteikties no precībām ar puisi.
Puisim
aizejot prom meitene bija asarās. Pēc vairākām dienām puisis uzrakstīta
viņai vēstuli: " Rūpējies par savām jaunajām acīm, mana mīļā, jo pirms
tās bija tavas, tās bija manējās."
Kad
cilvēka statuss izmainās, cilvēka smadzenes loti bieži darbojas tieši
pēc šādas shēmas. Tikai ļoti reti cilvēki atcerās kāda dzīve bija
iepriekš un kurš cilvēks bija viņiem blakām ar savu palīdzīgo plecu.
Šodien, pirms tu saki kādu nelaipnu vārdu, padomā par tiem kas nespēj runāt.
Pirms tu sāc sūdzēties par to kā ēdiens garšo, padomā par tiem kam nav ko ēst.
Pirms tu sāc sūdzēties par dzīvi, padomā par kādu kurš ir miris pārāk jauns.
Pirms tu sāc sūdzēties par saviem bērniem, padomā par kādu kurš grib bērnus bet viņiem to nav.
Un kad tu esi noguris un sāc sūdzēties par savu darbu, padomā par tiem
kuriem nav darba un kuri būtu priecīgi ja viņiem būtu tavs darbs.
Pirms tu nosodījumā rādi ar pirkstu uz citiem, atceries to ka mēs
ikviens neesam bez grēkiem un mēs visi atbildēsim mūsu RADĪTĀJAM.
Un kad bezcerības un depresijas domas nāk virsū, tad pasmaidi un
patiecies DIEVAM ka tu esi dzīvs un ka DIEVS tevi ir radījis ar īpašu
plānu tavai dzīvei!
Raksts ir kopēts!
Paldies!Patiesi vārdi!